Rīkojot publisku pasākumu, jāievēro noteikta kārtība

2005.gada 16.jūnijā pieņemtais Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz noteiktu kārtību publisku pasākumu rīkošanā. Ogres rajona policijas pārvaldes darbinieki atgādina, ka, saskaņā ar minēto likumu, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizatoram pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šis pasākums, ne vēlāk kā 15 dienas pirms tā norises sākuma, jāiesniedz iesniegums, kurā jābūt vispusīgām ziņām par pasākuma organizatoru, par tehnisko drošību un sabiedrisko kārtību atbildīgo personu, pasākuma veidu, tā mērķi, plānoto dalībnieku skaitu utt.

Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizatoram iesnieguma kopija jānosūta arī attiecīgajai Valsts policijas iestādei.

Pašvaldība attiecīgi, izskatot iesniegumus un lemjot jautājumu par atļaujas izsniegšanu, pieaicina valsts policijas darbiniekus. Nereti pasākumu rīkotāji maldīgi uzskata, ka tad, ja pasākumu rīko privātā teritorijā, viņiem šāda atļauja nav nepieciešama: „Tiklīdz pasākums tiek reklamēts plašsaziņas līdzekļos, aicinot ierasties visus interesentus, pat ja nav ieejas biļešu, pasākums kļūst par publisku un uz to attiecināmas visas likumā noteiktās prasības. Atļaujas izņemšana pasākuma rīkošanai ir bez maksas, taču tā ir svarīga, jo skaidri apliecina, kurš ir pasākuma organizators, kurš uzņemas atbildību par pasākuma dalībnieku drošību un citiem jautājumiem, kas var rasties tā norises laikā,” skaidro Ogres rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors Māris Rožāns.

Minētais likums neattiecas vienīgi uz tiem pasākumiem, kurus rīko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētās reliģiskās organizācijas baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros, šo organizāciju īpašumos vai valdījumā esošajās teritorijās. Šis likums neattiecas arī uz sapulcēm, gājieniem un piketiem, kuru norises kārtību reglamentē cits likums.

Atļauja nav nepieciešama arī valsts vai pašvaldību rīkotajiem pasākumiem un arī pasākumiem, kas notiek telpās un sporta bāzēs. „Ja kāds ir iecerējis pasākumu, bet nevēlas uzņemties organizatora lomu, tad viens no risinājumiem ir šī pasākuma organizēšana kopā ar pašvaldību. Mūsu mērķis nebūt nav panākt, lai pasākumi nenotiktu, bet lai tie notiktu likumā noteiktajā kārtībā un, lai nelaimes gadījumā būtu no kā prasīt atbildību,” piebilst M.Rožāns.

Tuvojoties vasarai, publiski pasākumi notiks aizvien biežāk, tāpēc valsts policijas darbinieki aicina to organizētājus ievērot likumā noteiktās normas un atgādina, ka saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3.1.pantu par to neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība. Fiziskām personām – naudas sods līdz 250 latiem vai administratīvais arests līdz piecpadsmit diennaktīm, savukārt juridiskām personām naudas sods līdz 2000 latu. Par atkārtotu likuma neievērošanu naudas soda apmērs var dubultoties.